Elizabetes iela 83/85, Rīga
Tālrunis: +371 29231633
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

GEPARDA DZIMŠANA

17.12. Otrdiena 15.20

Lampedūzas sala kļuvusi par mūsu laiku lielāko bēgļu straumju spēcīgāko simbolu. Taču Lampedūza ir arī senas un aristokrātiskas sicīliešu ģimenes uzvārds ‒ tā ir rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas ģimene. Viņa vienīgais romāns, “Gepards” (“Il Gattopardo”), kas nāca klajā 1958. gadā, vienu gadu pēc autora nāves, guva milzu panākumus visā pasaulē un vēl šodien nav zaudējis savu globāla bestsellera statusu.

Taču kādi ir reālie notikumi, kuru iznākumā savulaik dienasgaismu ieraudzīja šis izcilais romāns? Lai atrisinātu šo noslēpumu, mēs dodamies ceļojumā pa Tomazi un viņa vācbaltiešu izcelsmes sievas Aleksandras fon Volfas-Štomerzē (Alexandra von Wolff-Stomersee) dzīvi ‒ neparastu mīlas stāstu, kura ceļi ved pāri visai Eiropai. Krievijas 1917. gada revolūcijas radītais haoss un vēlāk ‒ Otrais pasaules karš piespieda Aleksandru pamest vispirms Sanktpēterburgu, pēc tam ‒ dzimtas pili Latvijā, Stāmerienā. Kara laikā, 1943. gadā, viņa meklēja patvērumu pie sava vīra Palermo, kur nodzīvoja visu atlikušo mūžu.

GEPARDA DZIMŠANA vēsta par neparastu mīlas stāstu, par draudzību dažādu grūtību, izraidīšanas un zaudējumu gados ‒ bet arī par apņēmību nezaudēt pašam sevi lielu pārmaiņu laikos un nemitīgi atklāt sevi no jauna. Tas būs ceļojums uz Eiropu, kuras vairs nav un kura pagātnē bijusi daudz vienotāka nekā tā ir šodien. Tomēr vienlaikus tas būs arī ceļojums pa šodienas Eiropu, kura nespēj aizmirst pagātnē cirstās brūces.

Lampedūzas princis Džuzepe Tomazi di Lampedūza daļu no romāna pēc leģendas sarakstījis Latvijā, apmeklējot savu dzīvesbiedri Aleksandru fon Volfu viņas Stāmerienas pilī. Filmas stāsts veidots kā zudušas Eiropas aristokrātijas attiecību rekonstrukcija. Mūsdienās Lampedūzas sala kļuvusi par mūsu laiku lielāko bēgļu straumju spēcīgāko simbolu, taču Lampedūza ir arī senas un aristokrātiskas sicīliešu ģimenes uzvārds ‒ tā ir rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas ģimene. Viņa vienīgais romāns “Gepards” (“Il Gattopardo”) nāca klajā 1958. gadā, vienu gadu pēc autora nāves un guva milzu panākumus visā pasaulē.1963. gadā Lukīno Viskonti ekrāna versija ar Berta Lankastera, Klaudijas Kardināles un Alēna Delona piedalīšanos saņēma Kannu kinofestivāla galveno balvu - Zelta palmas zaru. Filma “Geparda dzimšana” ir ceļojums pa Tomazi un viņa vācbaltiešu izcelsmes sievas Aleksandras fon Volfas-Štomerzē (Alexandra von Wolff-Stomersee) dzīvi ‒ neparastu mīlas stāstu pāri visai Eiropai no Itālijas līdz Latvijai. Krievijas 1917. gada revolūcijas radītais haoss un vēlāk ‒ Otrais pasaules karš piespieda Aleksandru pamest vispirms Sanktpēterburgu, pēc tam ‒ dzimtas pili Latvijā, Stāmerienā.

Pēc Viskonti filmas izrādīšanas Padomju Latvijā, režisors Gunārs Piesis 1965. gada kinožurnālā “Māksla” atklāja Stāmerienas saistību ar Džuzepi Tomazi, taču politisko un vēsturisko apstākļu dēļ režisoru uz Itāliju nepalaida, jo kontakti starp padomju oficiālo kultūru un aristokrātijas saknēm Latvijā nebija vēlami. Filmas pirmizrādē 19.oktobrī pirms filmas tiks demonstrēts arī šis 1965. gadā tapušais kinožurnāls.

Filmas režisors ir Luidži Falorni (Luigi Falorni), kura iepriekšējā dokumentālā filma “Raudošā kamieļa stāsts” godalgota Karlovi Vari, Bavārijas, Buenosairesas, Honkongas un citos filmu festivālos, kā arī nominēta Oskaram par labāko dokumentālo filmu, ir demonstrēta arī Latvijā.
Filma “Geparda dzimšana” veidota kā Vācijas filmu studijas KickFilm (producents Jörg Bundschuh) un Latvijas Mistrus Media (producenti Gints Grūbe, Elīna Gediņa-Ducena) kopprodukcija, filmas mūzikas autors komponists Kārlis Auzāns, filmā piedalās aktrises Karīna Tatarinova, Sarmīte Vucāne, kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, grima māksliniece Vivita Jansone, operatori Aigars Sērmukšs un Rinalds Zelts. Filmēšana notikusi gan Itālijā, gan Latvijā.

Filmas tapšanu atbalstīja Bavārijas filmu fons, Latvijas Nacionālais kino centrs, Itālijas kino institūts Istituto Luce Cinecittà, Vācijas televīzijas kanāli ARTE un ZDF, Eiropas Savienības programma „Radošā Eiropa”.

German Film